pacients
pacients [paci-ents] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pacients | pacienti |
Ģen. | pacienta | pacientu |
Dat. | pacientam | pacientiem |
Akuz. | pacientu | pacientus |
Lok. | pacientā | pacientos |
paciente sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | paciente | pacientes |
Ģen. | pacientes | pacienšu |
Dat. | pacientei | pacientēm |
Akuz. | pacienti | pacientes |
Lok. | pacientē | pacientēs |
1.Cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
Piemēri— Ārstam var būt dienišķā mašīna, bez kuras viņš nevarētu nokļūt pie saviem pacientiem.
- — Ārstam var būt dienišķā mašīna, bez kuras viņš nevarētu nokļūt pie saviem pacientiem.
- Daktere pavēlēja atgādāt nestuves un vest pacienti uz slimnīcu.
- Pacienta pienākums ir ārstniecības procesā ievērot ārstniecības personu norādījumus un ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumus.
2.žargonisms Cietušais kabatzādzībā vai citā noziegumā.
Avoti: TWN, LLVV, KZ
Korpusa piemēri:šeit