sirguļot
sirguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sirguļoju | sirguļojam | sirguļoju | sirguļojām | sirguļošu | sirguļosim |
| 2. pers. | sirguļo | sirguļojat | sirguļoji | sirguļojāt | sirguļosi | sirguļosiet, sirguļosit |
| 3. pers. | sirguļo | sirguļoja | sirguļos | |||
Pavēles izteiksme: sirguļo (vsk. 2. pers.), sirguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sirguļojot (tag.), sirguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sirguļotu
Vajadzības izteiksme: jāsirguļo
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzīvoju tagad itin mierīgi un puslīdz labi, vienu laiku sirguļoju ar iesnām.
- 18 Kādēļ manas sāpes ilgst mūžam un sirguļo mana brūce, liedzas dziedējama?
- Tas nav nekāds Flobēra un Balzaka liriskais reālisms, ar kuru auglīgi vēl arvien turpina sirguļot liela daļa pasaules literatūras; latviešu reālisms sakņojas brāļu Kaudzīšu " Mērnieku laikos", un visa turpmākā vēsture ir izvērtusies par smagnēju mīcīšanos viņu pēdās.
- Labākajā gadījumā vīrs ieslīgst arvien dziļākā depresijā, sliktākajā - ļaujas kādai no populārākajām atkarībām, vēl sliktākā - sāk sirguļot ar kādu miesīgu kaiti un pašā ļaunākajā gadījumā - savas dusmas un bezspēcību sāk izgāzt pret sievieti un/vai bērniem.
- Viņu lielpilsētas nodegs, viņu labība iznīks, lopi sirguļos un mirs, viņu bērni cietīs no slimībām, kādu nav bijis Zemes virsū, un es atklāšu jums lielāko mistēriju, kas slēpjas šajā visā: viņu sagrāve nāks caur viena mūsu pašu dēla atriebīgajām rokām!”