atradenis
atradenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atradenis | atradeņi |
| Ģen. | atradeņa | atradeņu |
| Dat. | atradenim | atradeņiem |
| Akuz. | atradeni | atradeņus |
| Lok. | atradenī | atradeņos |
atradene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atradene | atradenes |
| Ģen. | atradenes | atradeņu |
| Dat. | atradenei | atradenēm |
| Akuz. | atradeni | atradenes |
| Lok. | atradenē | atradenēs |
Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs neesam tik ārkārtīgi bagāta valsts ar dažādiem atradeņiem un tamlīdzīgi.
- Jaņe ar Juļu bija atradeņi, izgājuši dzīvē no bāreņu patversmes.
- Atliek vaicāt, vai kapteinis Vērs nebija atradeņa Bilija īstais tēvs.
- Viņš bija visai zemas izcelsmes semīts, atradenis un pēc profesijas dārznieks.
- Atradeņiem ir laba dzīve, viņi katru dienu dabū šokolādi un saldējumu.