uzlocīties
uzlocīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzlokos | uzlokāmies | uzlocījos | uzlocījāmies | uzlocīšos | uzlocīsimies |
2. pers. | uzlokies | uzlokāties | uzlocījies | uzlocījāties | uzlocīsies | uzlocīsieties, uzlocīsities |
3. pers. | uzlokās | uzlocījās | uzlocīsies |
Pavēles izteiksme: uzlokies (vsk. 2. pers.), uzlokieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlokoties (tag.), uzlocīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlocītos
Vajadzības izteiksme: jāuzlokās
1.Refl. → uzlocīt; tikt uzlocītam; uzliekties uz augšu.
2.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par līkumainu ceļu, taku.
3.apvidvārds Slepus uzkāpt, uzrāpties.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ragi aug nedaudz slīpi virzienā uz aizmuguri un uz leju, pēc tam galiem uzlocoties augšup un joprojām smailēm norādot uz ārpusi.
- Meitenes slaidie pirksti ir cieši sakļāvušies ap ātruma pārslēgu; viņas kājas izplestas ap stūres iekārtu, un jau tā īsā kleita tādēļ uzlocījusies uz augšu un gandrīz nemaz nenosedz viņas iesauļotos augšstilbus.
- Vienā upes pusē zeltainie pakalni uzlokās līdz varenajiem Gabilanas klinšu kalniem, bet ielejas pusē krasts noaudzis kokiem — ik pavasari spirgti zaļi vītoli, apakšējos žuburos turēdami palu gružus; un sikomori ar plankumainiem, baltiem, līdz zemei atvāztiem zariem un lapotni, kas noliecas pār upi.
- Alfreds atsteidzas no kāršu galda: veikls, manīgs cilvēks; lokans advokāts ar lielām cerībām, kurš vēl augsti domā uzlocīties, jo nekad nenoklīst uz kaut kādiem « uzskatiem».
- Kad svārki , pašam nezinot , uzlocījušies , tad būs lai me