uzlīt
uzlīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlīstu | uzlīstam | uzliju | uzlijām | uzlīšu | uzlīsim |
| 2. pers. | uzlīsti | uzlīstat | uzliji | uzlijāt | uzlīsi | uzlīsiet, uzlīsit |
| 3. pers. | uzlīst | uzlija | uzlīs | |||
Pavēles izteiksme: uzlīsti (vsk. 2. pers.), uzlīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlīstot (tag.), uzlīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlītu
Vajadzības izteiksme: jāuzlīst
1.Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
2.Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par šķidrumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīgā būs mainīgs mākoņu daudzums, vēlā trešdienas pēcpusdienā var uzlīt.
- Tiklīdz uzlīs lietus, bumbiņa izšķīdīs, un sēklas iesēsies zemē.
- Ceturtdiena Latvijā būs pārsvarā apmākusies un valsts lielākajā daļā mazliet uzlīs.
- Tas viņai uzlijis uz zoda, vēdera un arī vienas pēdas.
- Naktī pūtīs lēns dienvidaustrumu vējš, vietām uzlīs un sabiezēs migla.