uzlīst1
uzlīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlienu | uzlienam | uzlīdu | uzlīdām | uzlīdīšu | uzlīdīsim |
| 2. pers. | uzlien | uzlienat | uzlīdi | uzlīdāt | uzlīdīsi | uzlīdīsiet, uzlīdīsit |
| 3. pers. | uzlien | uzlīda | uzlīdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzlien (vsk. 2. pers.), uzlieniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlienot (tag.), uzlīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlīstu
Vajadzības izteiksme: jāuzlien
1.Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par cilvēkiem; rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
1.2.pārnestā nozīmē Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
1.3.Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav ne jausmas, kā viņš tik augstu spējis uzlīst.
- Nu labi, ja viņš uzlīdīs uz skapīša, tad spoguli aizsniegs.
- Kaķis uzlīda uz plaukta un malto gaļu nogrūda uz grīdas.
- “Pati uzlīda,” sūdzējās Johans un lūdzās jaku:
- Kaķis tūlīt uzlīda uz skapja, tur pieplaka un negribēja vairs līst lejā.