uzlūgt
uzlūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlūdzu | uzlūdzam | uzlūdzu | uzlūdzām | uzlūgšu | uzlūgsim |
| 2. pers. | uzlūdz | uzlūdzat | uzlūdzi | uzlūdzāt | uzlūgsi | uzlūgsiet, uzlūgsit |
| 3. pers. | uzlūdz | uzlūdza | uzlūgs | |||
Pavēles izteiksme: uzlūdz (vsk. 2. pers.), uzlūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlūdzot (tag.), uzlūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlūgtu
Vajadzības izteiksme: jāuzlūdz
1.Uzaicināt (ciemos, uz viesībām u. tml.).
2.Uzaicināt (dejot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi gan dzied, gan dauzās, uzlūdz padejot arī skatītājas.
- Uzlūdzu uz pirmo deju kādu svešu meiteni, bet tad atlaižos.
- – Kārtīgs vīrs nekad neatsaka, ja meitene uzlūdz uz deju.
- Elita, piemēram, neraudāja neuzlūgta disenes malā, Elita mācījās.
- Valsts prezidents uzlūdza patriarhu Kirilu apmeklēt Latviju, un viņš uzaicinājumu pieņēma.