ņirbt
ņirbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņirbu | ņirbam | ņirbu | ņirbām | ņirbšu | ņirbsim |
| 2. pers. | ņirb | ņirbat | ņirbi | ņirbāt | ņirbsi | ņirbsiet, ņirbsit |
| 3. pers. | ņirb | ņirba | ņirbs | |||
Pavēles izteiksme: ņirb (vsk. 2. pers.), ņirbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņirbot (tag.), ņirbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņirbtu
Vajadzības izteiksme: jāņirb
1.Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
1.1.Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
1.2.Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
1.3.Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
2.Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
2.1.Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
2.2.Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
2.4.Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
3.Kņudēt, arī trīsēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Debesīs krāsu plūdums un ņirba, no tām debesis blīvākas, smagnējākas un itin kā pazemīgas.
- Koku lapotņu košā ņirba, baltās debesis, atsevišķi zeltaini stari, kas izstīdz tieši no melnā.
- Notikumi bērnu svaida kā baltu galda tenisa bumbiņu, notikumu ņirba, tad atkal tukšums, tad miegs.
- krūšu un nagu ņirba –
- Eklērs paspēja aizdegt un izkārt gaitas ugunis, kad pēkšņi jūras virsmai pārskrēja sīku vilnīšu ņirba un burās ietriecās asa, auksta brīze. «