ņirdziens
ņirdziens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ņirdziens | ņirdzieni |
Ģen. | ņirdziena | ņirdzienu |
Dat. | ņirdzienam | ņirdzieniem |
Akuz. | ņirdzienu | ņirdzienus |
Lok. | ņirdzienā | ņirdzienos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un ņirdziens par " to mīksto", kas paliek riepu krāvumā...
- Acis tam izvalbījās, bet seja sagriezās izmisīgā ņirdzienā.
- Noskanēja zēnu saskaņotie smiekli, atplūda pa ņirdzienam:
- Viņam šķita, ka sievietes sejā saskata ņirdzienu.
- Teodors attaisīja bikšu priekšas rāvējslēdzēju, kamēr pie acīm lidinājās ņirdzienā nospriegots Kārļa ģīmis.