ņirbināt
ņirbināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņirbinu | ņirbinām | ņirbināju | ņirbinājām | ņirbināšu | ņirbināsim |
| 2. pers. | ņirbini | ņirbināt | ņirbināji | ņirbinājāt | ņirbināsi | ņirbināsiet, ņirbināsit |
| 3. pers. | ņirbina | ņirbināja | ņirbinās | |||
Pavēles izteiksme: ņirbini (vsk. 2. pers.), ņirbiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņirbinot (tag.), ņirbināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņirbinātu
Vajadzības izteiksme: jāņirbina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (1).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2); ļoti ātri kustināt.
2.1.intransitīvs
2.2.intransitīvs Ļoti ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, skriet.
3.Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3); kņudināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es skatījos, kā uz istabas sienas ņirbināja koku ēnas.
- Te liela nozīme bija pat leņķim, kādā laiva šķērsoja viegla vējiņa ņirbināto ūdeni.
- Drebuļi ņirbināja muguru.
- Tikai jāņirbina rokas.
- Saule spīdēja gandrīz tieši pretī, un karstais gaiss ņirbināja ainavu, taču viņš saskatīja attālo klinšu atlūzu pavisam skaidri.