ņirba
ņirba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņirba | ņirbas |
| Ģen. | ņirbas | ņirbu |
| Dat. | ņirbai | ņirbām |
| Akuz. | ņirbu | ņirbas |
| Lok. | ņirbā | ņirbās |
2.Process, arī darbība → ņirbēt2; ņirboņa2.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Sīks un strauji mainīgs (par viļņiem).
3.parasti formā: daudzskaitlis Process, arī darbība → ņirbēt3; ņirboņa3; kņudoņa; arī trīsas, drebuļi.
4.apvidvārds Tas, kas ir sīks, novājējis (piemēram, sivēns, jērs).
5.apvidvārds Tas, kas staigā sīkiem solīšiem vai ātri kustas.
6.joma: informātika Mazu mirgojošu punktiņu parādīšanā uz ekrāna, kad attēli displeja ekrānā maināsātrāk, nekā displeja aparatūra tos var apstrādāt.
Avoti: LLVV, MiV, LE, Sin, D3
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevienai nenāk smiekli par to, ka viņa skatījusies stikliņu ņirbas rakstus.
- Saceldams sīku vilnīšu ņirbu, viņiem pretī skrēja Vējš.
- Viņa soļu ritms iekusa meža sūnzaļajā ņirbā un rosībā.
- Pāri sejai vēdījās dīvaini dzestras vēja ņirbas.
- Blēdīgās acis miedzas saules un ēnu ņirbā, uz pleca uzkārta kulīte ar pasteļkrāsām kā ganu tarba.