dirbulis
dirbulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dirbulis | dirbuļi |
Ģen. | dirbuļa | dirbuļu |
Dat. | dirbulim | dirbuļiem |
Akuz. | dirbuli | dirbuļus |
Lok. | dirbulī | dirbuļos |
1.Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
2.Tas, kas iet maziem, veicīgiem soļiem.
Avoti: SiV, NeV