dreboņa
dreboņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dreboņa | dreboņas |
Ģen. | dreboņas | dreboņu |
Dat. | dreboņai | dreboņām |
Akuz. | dreboņu | dreboņas |
Lok. | dreboņā | dreboņās |
2.Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt.
Avoti: Sin, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- jāklausa tikai dreboņai
- Saķērusi garo vīrieti ar abām rokām, viņa jūt auguma ritmisko, nekontrolēto dreboņu.
- Tāds cilvēks jūt tirpas vēdera rajonā, kāju un roku dreboņu un tad nevuļus šķiet, ka neredzama roka tevi pagrūž sākumā uz priekšu un tad sāk vilkt atpakaļ un tā vien gribās padoties un krist ar muguras uz grīdas, nebaidoties atsisties pret krēslu ar pakausi un noasiņot uz vietas, jo tas varētu būt vieglāk, kā klusam stāvēt pie sienas un skatīties žalūzijās, kad citi pēta tavu tvirto dibentiņu vai saplēstās bikses.
- Tur viņš arēnas vidū ieraudzīja savu gaili , vienu , neaisargātu , ar lupatās ietīstītiem piešiem , un no dzīvnieka kāju dreboņas bija redzams , ka tas ir nobijies