lenkt
lenkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lencu | lencam | lencu | lencām | lenkšu | lenksim |
| 2. pers. | lenc | lencat | lenci | lencāt | lenksi | lenksiet, lenksit |
| 3. pers. | lenc | lenca | lenks | |||
Pavēles izteiksme: lenc (vsk. 2. pers.), lenciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lencot (tag.), lenkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lenktu
Vajadzības izteiksme: jālenc
1.Tuvoties, sekot (kam, parasti dzīvniekam), medījot (to), uzbrūkot (tam).
1.1.Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
1.2.Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
2.Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savu Zani viņš lenca pusgadu un bildināja pie Lielā kanjona Amerikā.
- Otrs drāmolets “ Anglis” ir viena no personīgākajām Lenca lugām.
- Ko tur liegties, viņu sāka iekārot, aicināt un lenkt.
- Izdevniecība ierindoja Lencu " starp nozīmīgākajiem un lasītākajiem rakstniekiem vācu literatūrā".
- Viņš to dāmu lenca, lenca, bet tomēr nekā.