uzlīkumot
uzlīkumot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlīkumoju | uzlīkumojam | uzlīkumoju | uzlīkumojām | uzlīkumošu | uzlīkumosim |
| 2. pers. | uzlīkumo | uzlīkumojat | uzlīkumoji | uzlīkumojāt | uzlīkumosi | uzlīkumosiet, uzlīkumosit |
| 3. pers. | uzlīkumo | uzlīkumoja | uzlīkumos | |||
Pavēles izteiksme: uzlīkumo (vsk. 2. pers.), uzlīkumojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlīkumojot (tag.), uzlīkumošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlīkumotu
Vajadzības izteiksme: jāuzlīkumo
1.Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
2.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par līkumainu ceļu, taku.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzlīkumojot pa kāpnēm , no kurām visapkārt novērtējams skats uz kvalitatīvo minimālisma stilā un pelēkos toņos ieturēto interjeru , jebkurš informācijas tīkotājs nokļūst pie stiklota lodziņa
- Uzlīkumojuši kārtējā kalna galā, uzduramies vientuļam vagoniņam - kafejnīcai, kas nes lepnu vārdu " Malij raj".
- Agrāk zemes ceļš vijās pa dabiskajām līnijām, metot loku ap ezeru un uzlīkumojot nogāzē tā, lai nav stāvs kāpums.
- Tur ieskrējām veikaliņā, izgājām ārpus ciemata un uzlīkumojām pa diezgan stāvu ceļu līdz atradām cik-necik piemērotu vietu divām teltīm un šūpuļtīkliem .
- Ap 2 km garā taka izveidota 1994. g. No autostāvlaukuma tā uzlīkumo Daugavas ielejas krastā, kur mežu ieskauts ieslēpies viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem.