uzlikties

Lietojuma biežums :

uzlikties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.transitīvs Uzlikt sev (parasti cepuri).

2.Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsu (uz kā, kam).

3.apvidvārds Izlikties₁.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri