stāvēt
stāvēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stāvu | stāvam | stāvēju | stāvējām | stāvēšu | stāvēsim |
| 2. pers. | stāvi | stāvat | stāvēji | stāvējāt | stāvēsi | stāvēsiet, stāvēsit |
| 3. pers. | stāv | stāvēja | stāvēs | |||
Pavēles izteiksme: stāvi (vsk. 2. pers.), stāviet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stāvot (tag.), stāvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stāvētu
Vajadzības izteiksme: jāstāv
stāvētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stāvētājs | stāvētāji |
| Ģen. | stāvētāja | stāvētāju |
| Dat. | stāvētājam | stāvētājiem |
| Akuz. | stāvētāju | stāvētājus |
| Lok. | stāvētājā | stāvētājos |
stāvētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stāvētāja | stāvētājas |
| Ģen. | stāvētājas | stāvētāju |
| Dat. | stāvētājai | stāvētājām |
| Akuz. | stāvētāju | stāvētājas |
| Lok. | stāvētājā | stāvētājās |
1.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiStāv kā miets; stāv kā stabs. Stāv kā svece.
- Stāv kā miets; stāv kā stabs sarunvaloda, frazēma — saka, ja kāds paliek nekustīgi stāvam, ne uz ko nereaģē
- Stāv kā svece frazēma — saka par stalti stāvošu cilvēku
- Stāvēt uz ceļiem kolokācija — atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem
- Stāvēt uz galvas kolokācija — atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas
- Stāvēt uz rokām kolokācija — atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām
1.1.formā: otrā persona, pavēles izteiksme Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
1.2.Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
1.3.Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
1.4.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiStāvēt kaktā.
- Stāvēt kaktā — tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu)
1.5.Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
1.6.Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm); veikt kādu pienākumu, parasti stāvus.
2.parasti formā: trešā persona Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
2.1.Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
2.2.Turēties gaisā, nemainot atrašanās vietu vai arī mainot to mazliet (parasti par putniem).
2.3.Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā).
2.4.pārnestā nozīmē Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam.
3.Atrasties, būt novietotam (kur) – parasti par priekšmetiem.
3.1.Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) – parasti par celtnēm.
3.2.Atrasties, augt vertikāli (kur) – parasti par kokiem.
3.3.Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
3.4.Tikt turētam, atrasties (kur) – par dzīvniekiem.
3.5.Uzturēties (kur, kādā vietā) – par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to).
3.6.Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) – par fronti.
3.7.Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
3.8.Atrasties (kādā vidē) – par parādībām dabā.
3.9.Būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā).
4.parasti formā: trešā persona Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību.
4.1.Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
4.2.Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.
4.3.sarunvaloda Netikt izlietotam.
5.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai saitiņa; kopā ar: apstākļa vārds vai vārds apstākļa vārda nozīmē Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
Stabili vārdu savienojumiStāvēt (vienās) liesmās. Stāvēt ciet; būt ciet.
- Stāvēt (vienās) liesmās novecojis — strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā)
- Stāvēt ciet; būt ciet — nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi, kazu)
- Stāvēt vaļā — būt neaizsalušam (par ūdenstilpi)
6.parasti formā: trešā persona Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
Stabili vārdu savienojumiStāv kā uzliets.
- Stāv kā uzliets frazēma — saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
7.novecojis Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
7.1.Būt, veikties (kā ar ko).
Stabili vārdu savienojumiAugstāk stāvošs; augstu stāvošs. Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē.
- Augstāk stāvošs; augstu stāvošs frazēma — tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.)
- Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē — atbalstīt kādu, simpatizēt kādam
- Būt ar vienu kāju kapā; stāvēt ar vienu kāju kapā; viena kāja kapā sarunvaloda — saka, ja paredzama drīza nāve
- Būt bezdibeņa malā; stāvēt bezdibeņa malā; atrasties bezdibeņa malā frazeoloģisms — būt nelaimes, lielu briesmu, katastrofas priekšā
- Būt nomodā; stāvēt nomodā frazeoloģisms — 1. Uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko2. Pastāvīgi rūpēties, gādāt par kaut ko
- Domas stāv (kur, pie kā) kolokācija — saka, ja domas ir pievērsušās (kam)
- Kā es te stāvu; kā es še stāvu sarunvaloda, idioma — saka, ko kategoriski apgalvojot
- Lai stāv kolokācija — 1. Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā2. Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam)
- Laime stāv klāt; laime smaida; laime uzsmaida idioma — saka, ja veicas, laimējas
- Man stāv vienkāršruna, frazēma — man patīk, es vēlos
- Mute nestāv mierā; mute nestāv ciet; mēle nestāv mierā sarunvaloda, frazēma — saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā
- Prāts stāv (biežāk nesas) idioma — 1. Saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt)2. Saka, ja ir interese (par ko)
- Stāties ceļā; stāvēt ceļā; stāt ceļā — 1. Aizšķērsot ceļu2. Kavēt, traucēt
- Stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) — būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā)
- Stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās) idioma — būt līdzvērtīgam
- Stāvēt (kāda) spēkā novecojis — būt (kāda) spēkos
- Stāvēt (kāda) varā novecojis — būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt)
- Stāvēt acu priekšā; stāvēt acīs — atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē
- Stāvēt augstāk — būt nozīmīgākam, attīstītākam
- Stāvēt bez darba; sēdēt bez darba sarunvaloda, kolokācija — nestrādāt; slinkot
- Stāvēt klāt (kādam) idioma — pasargāt (kādu), palīdzēt (kādam) grūtā brīdī
- Stāvēt klusu; stāvēt klusam sarunvaloda — klusēt
- Stāvēt krustcelēs; stāvēt krustceļos — atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
- Stāvēt kūmās; būt kūmās — 1. pārnestā nozīmē Veicināt (kā) rašanos un pastāvēšanu; būt par cēloni tam, ka (kas) rodas un pastāv2. Būt par kūmu (parasti kristībās)
- Stāvēt malā; palikt malā; stāvēt nomaļus frazeoloģisms — nepiedalīties, neiejaukties; nogaidīt
- Stāvēt mierā — 1. Stāvēt nekustīgi2. Nedarboties, nerunāt
- Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) — dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko)
- Stāvēt pāri idioma — 1. Būt pārākam2. Apzināti neievērot, ignorēt
- Stāvēt pie (kā) šūpuļa idioma — veicināt (kā) rašanos, veidošanos
- Stāvēt pie kā sarunvaloda, idioma — neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to)
- Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds idioma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
- Stāvēt prātā frazēma — nodarbināt domas; būt atmiņā
- Stāvēt priekšā; būt priekšā — būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē
- Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) novecojis — būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko)
- Stāvēt saņemtām rokām; sēdēt saņemtām rokām idioma — atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
- Stāvēt sardzē — sargāt, aizstāvēt (ko)
- Stāvēt tālu (no kā) — 1. Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā)2. Nebūt saistītam (ar ko)3. Neatbilst, nelīdzināties (kam)
- Stāvēt tuvu (kam) — 1. Būt līdzīgam, radniecīgam (kam)2. Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības
- Stāvēt un krist idioma — būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to)
- Stāvēt uz papēžiem idioma — ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt
- Stāvēt uz savām kājām; stāvēt uz paša kājām idioma — būt patstāvīgam, neatkarīgam, materiāli nodrošinātam
- Stāvēt uz vietas idioma — neattīstīties, nemainīties
- Tā kā stāv; tāds kā stāv kolokācija — ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura
- Turēties uz goda vārda; stāvēt uz goda vārda sarunvaloda — būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas
- Uz galvas stāvēt sarunvaloda, idioma — ļoti censties paveikt, sasniegt
- Zobi vaļā vien stāv; zobi vaļā sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brīžam tāda sajūta, ka atkal stāvam visai drūmu izredžu priekšā.
- Dažreiz etnisko manipulatoru personiskie motīvi stāv aiz sociāli konstruētiem kolektīviem aizvainojumiem.
- Pat divīziju un pulku transporti stāvēja kaut kur pie Ropažiem”.
- Ir raksturīgs liels iegurņa inklinācijas leņķis ( vertikāli stāvošs iegurnis).
- Pietauvoties vai stāvēt atļauts tikai pie speciāli šim mērķim izveidotām piestātnēm.