stāvēt | Tēzaurs

stāvēt

Lietojuma biežums :

stāvēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	stāvu	stāvam	stāvēju	stāvējām	stāvēšu	stāvēsim
2. pers.	stāvi	stāvat	stāvēji	stāvējāt	stāvēsi	stāvēsiet, stāvēsit
3. pers.	stāv	stāvēja	stāvēs

stāvētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	stāvētājs	stāvētāji
Ģen.	stāvētāja	stāvētāju
Dat.	stāvētājam	stāvētājiem
Akuz.	stāvētāju	stāvētājus
Lok.	stāvētājā	stāvētājos

stāvētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	stāvētāja	stāvētājas
Ģen.	stāvētājas	stāvētāju
Dat.	stāvētājai	stāvētājām
Akuz.	stāvētāju	stāvētājas
Lok.	stāvētājā	stāvētājās

1.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiStāv kā miets (arī stabs). Stāv kā svece.

1.1.formā: otrā persona, pavēles izteiksme Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.

1.2.Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).

1.3.Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).

1.4.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).

Stabili vārdu savienojumiStāvēt kaktā.

1.5.Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.

Saistītās nozīmes

1.6.Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm); veikt kādu pienākumu, parasti stāvus.

2.parasti formā: trešā persona Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.

2.1.Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).

2.2.Turēties gaisā, nemainot atrašanās vietu vai arī mainot to mazliet (parasti par putniem).

2.3.Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā).

2.4.pārnestā nozīmē Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam.

3.Atrasties, būt novietotam (kur) — parasti par priekšmetiem.

3.1.Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) — parasti par celtnēm.

3.2.Atrasties, augt vertikāli (kur) — parasti par kokiem.

3.3.Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.

3.4.Tikt turētam, atrasties (kur) — par dzīvniekiem.

3.5.Uzturēties (kur, kādā vietā) — par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to).

3.6.Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) — par fronti.

3.7.Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).

3.8.Atrasties (kādā vidē) — par parādībām dabā.

3.9.Būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā).

4.parasti formā: trešā persona Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību.

4.1.Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).

4.2.Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.

4.3.sarunvaloda Netikt izlietotam.

5.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai saitiņa; kopā ar: apstākļa vārds vai vārds apstākļa vārda nozīmē Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.

Stabili vārdu savienojumiStāvēt (arī būt) ciet. Stāvēt (vienās) liesmās.

6.parasti formā: trešā persona Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).

Saistītās nozīmessēdēt.

Stabili vārdu savienojumiStāv kā uzliets.

Tulkojumi

7.novecojis Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.

7.1.Būt, veikties (kā ar ko).

Stabili vārdu savienojumiAugstāk (arī augstu) stāvošs. Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē.

Augstāk (arī augstu) stāvošs frazēma — tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē — atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā sarunvaloda — saka, ja paredzama drīza nāve.
Būt (arī stāvēt) nomodā — 1. Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).2. Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.).
Domas stāv (kur, pie kā) kolokācija — saka, ja domas ir pievērsušās (kam).
Kā es te stāvu sarunvaloda, idioma — saka, ko kategoriski apgalvojot.
Lai stāv kolokācija — 1. Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.2. Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
Laime stāv klāt (arī smaida) idioma — saka, ja veicas, laimējas.
Man stāv žargonisms, frazēma — man patīk, es vēlos.
Mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet sarunvaloda, frazēma — saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā.
Prāts stāv (biežāk nesas) idioma — 1. Saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt).2. Saka, ja ir interese (par ko).
Stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) — būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā).
Stāvēt (arī būt) priekšā — būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
Stāvēt (arī būt) uz papēžiem idioma — ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
Stāvēt (arī sēdēt) bez darba sarunvaloda — nestrādāt; slinkot.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām idioma — atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā — 1. Aizšķērsot ceļu.2. Kavēt, traucēt.
Stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās) idioma — būt līdzvērtīgam.
Stāvēt (arī turēties) uz goda vārda sarunvaloda — saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
Stāvēt (kāda) spēkā novecojis — būt (kāda) spēkos.
Stāvēt (kāda) varā novecojis — būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
Stāvēt (retāk būt) kūmās — 1. Būt par kūmu (parasti kristībās).2. pārnestā nozīmē Veicināt (kā) rašanos un pastāvēšanu; būt par cēloni tam, ka (kas) rodas un pastāv
Stāvēt acu priekšā (arī acīs) — atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
Stāvēt augstāk — būt nozīmīgākam, attīstītākam.
Stāvēt klāt (kādam) idioma — pasargāt (kādu), palīdzēt (kādam) grūtā brīdī.
Stāvēt klusu (arī klusam) sarunvaloda — klusēt.
Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) — atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
Stāvēt malā (arī nomaļus) — nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
Stāvēt mierā — 1. Stāvēt nekustīgi.2. Nedarboties, nerunāt.
Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) — dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
Stāvēt pāri idioma — 1. Būt pārākam.2. Apzināti neievērot, ignorēt.
Stāvēt pie (kā) šūpuļa idioma — veicināt (kā) rašanos, veidošanos.
Stāvēt pie kā sarunvaloda, idioma — neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds idioma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
Stāvēt prātā frazēma — nodarbināt domas; būt atmiņā.
Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) novecojis — būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
Stāvēt sardzē — sargāt, aizstāvēt (ko).
Stāvēt tālu (no kā) — 1. Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).2. Nebūt saistītam (ar ko).3. Neatbilst, nelīdzināties (kam).
Stāvēt tuvu (kam) — 1. Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).2. Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
Stāvēt un krist idioma — būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām idioma — būt patstāvīgam.
Stāvēt uz vietas idioma — neattīstīties, nemainīties.
Tā kā stāv, arī tāds kā stāv kolokācija — ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
Uz galvas stāvēt sarunvaloda, idioma — ļoti censties paveikt, sasniegt.
Zobi vaļā vien stāv sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri