Paplašinātā meklēšana
Meklējam stāvēt.
Atrasts vārdos (33):
- stāvēt:1
- apstāvēt:1
- atstāvēt:1
- dastāvēt:1
- iestāvēt:1
- izstāvēt:1
- nostāvēt:1
- pastāvēt:1
- sastāvēt:1
- uzstāvēt:1
- aizstāvēt:1
- pārstāvēt:1
- piestāvēt:2
- piestāvēt:1
- klātstāvēt:1
- apstāvētājs:1
- apstāvēties:1
- iestāvēties:1
- izstāvēties:1
- nostāvēties:1
- pārstāvētie:1
- pastāvēties:1
- sastāvēties:1
- uzstāvēties:1
- aizstāvētājs:1
- aizstāvēties:1
- izastāvēties:1
- pārstāvētājs:1
- pārstāvēties:1
- aizastāvēties:1
- apsastāvēties:1
- nosastāvēties:1
- pārsastāvēties:1
Atrasts vārdu savienojumos (62):
- būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē
- būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā
- būt (arī stāvēt) nomodā
- sēdēt (arī stāvēt) bez darba
- stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā
- stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā
- stāties (arī stāvēt) blakus (arī līdzās)
- stāties (arī stāvēt) ceļā
- stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām)
- stāvēt (arī būt) ciet
- stāvēt (arī būt) priekšā
- stāvēt (arī būt) uz papēžiem
- stāvēt (arī sēdēt) bez darba
- stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām
- stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā
- stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās)
- stāvēt (arī turēties) uz goda vārda
- stāvēt (kāda) spēkā
- stāvēt (kāda) varā
- stāvēt (retāk būt) kūmās
- stāvēt (stingri) uz zemes
- stāvēt (vienās) liesmās
- stāvēt acu priekšā (arī acīs)
- stāvēt aiz muguras kādam
- stāvēt ar abām kājām uz zemes
- stāvēt augstāk
- stāvēt blakus (kādam, kaut kam)
- stāvēt ceļā (kādam, kaut kam)
- stāvēt kaktā
- stāvēt kaut vai uz galvas
- stāvēt klāt (kādam)
- stāvēt klusu (arī klusam)
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos)
- stāvēt kūmās
- stāvēt malā
- stāvēt malā (arī nomaļus)
- stāvēt mierā
- stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij)
- stāvēt pāri
- stāvēt pie (kā) šūpuļa
- stāvēt pie durvīm
- stāvēt pie kā
- stāvēt pie sirds
- stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds
- stāvēt pie vārtiem
- stāvēt prātā
- stāvēt sakarā (ar kādu, ko)
- stāvēt sardzē
- stāvēt tālu (no kā)
- stāvēt tuvu (kam)
- stāvēt un krist
- stāvēt uz ceļiem
- stāvēt uz galvas
- stāvēt uz rokām
- stāvēt uz savām (arī paša) kājām
- stāvēt uz savām kājām
- stāvēt uz vietas
- stāvēt vaļā
- stāvēt vienās liesmās
- turēties (arī stāvēt) uz goda vārda
- turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds
- uz galvas stāvēt
Atrasts skaidrojumos (354):
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
- ņemt savā aizsardzībā aizsargāt, aizstāvēt.
- atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties.
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- doties talkā (arī palīgā) aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- doktorēt Aizstāvēt doktora disertāciju.
- doktorēties Aizstāvēt doktora disertāciju.
- advocēt Aizstāvēt kādu citu tiesā.
- ģeržaķ Aizstāvēt kriminālkolēģi.
- ģeržaķ mazu aizstāvēt partneri; uzturēt sarunu.
- otkaļivaķ Aizstāvēt sarunā.
- otmazivaķ Aizstāvēt sarunā.
- otsaživaķ Aizstāvēt sarunā.
- vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- pātēt aizstāvēt, aizsargāt.
- aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par.
- turēt kanti aizstāvēt; atbalstīt (kādu).
- advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai.
- aizvārdot Aizstāvēt.
- aizžēlot Aizstāvēt.
- atstāvēt Aizstāvēt.
- pagodēt Aizstāvēt.
- pārstāt Aizstāvēt.
- atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties.
- atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
- gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest.
- sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim.
- ērpēties Aizstāvēties.
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
- nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1).
- nosalināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu.
- pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam.
- petrīnisms Apustulim Pēterim piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā - konservatīvi nacionāls jūdu kristietības strāvojums.
- atsvībināties Ar pātagas vicināšanu aizstāvēties.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
- pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas.
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- atklapastīties Atgaiņāties, aizstāvēties.
- atklapatāties Atgaiņāties, aizstāvēties.
- patēgt Atļaut, atvēlēt, aizstāvēt.
- tēgt Atļaut, atvēlēt; aizstāvēt.
- intertekstualitāte Attiecības, kādas var pastāvēt starp kādu tekstu un citiem tekstiem, piem., alūzija, parodija, imitācija u. c. transformācijas.
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
- kūpēt Beigt pastāvēt.
- putēt Beigt pastāvēt.
- dirbēklis Bērms, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas.
- dirbeklis Bērns, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
- sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
- saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
- zvīļot Būt atvēries, stāvēt vaļā.
- stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem; pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
- pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- (pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
- dapasēt Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu).
- dakrist Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
- piekrist Būt piemērotam, piestāvēt.
- cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
- nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem.
- turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
- piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
- vasarot Būt, pastāvēt vasarai; kļūt, būt vasarīgam.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- dūrēt Būt, pastāvēt.
- perennēt Cauru gadu pastāvēt, pārziemot (it sevišķi runājot par augiem).
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni.
- panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- trešā persona civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
- monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu.
- aizstāvēšana Darbība, process --> aizstāvēt.
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3).
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
- kalpot Darboties, pastāvēt (kādam mērķim, kā labā).
- enantiomērisms Dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās. Labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas.
- stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
- divveidīgs Dimorfs - tāds, kas spēj veido divas formas vai pastāvēt divās formās (par dzīvnieku vai augu sugu).
- stāvošs Divd. --> stāvēt.
- reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
- pilsoniskā drosme drosme vienmēr aizstāvēt savu viedokli, morāla drosme.
- foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
- dzīvot saules mūžu dzīvot ļoti ilgi; pastāvēt mūžīgi.
- iztikt Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu.
- kandidāta eksāmens eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
- mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
- būt Eksistēt, pastāvēt.
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- enantiomorfija Enantiomērija - vielas spēja pastāvēt divās spoguļattēliem līdzīgās formās.
- inapatence Ēstgribas trūkums; var pastāvēt kopā ar bada sajūtu.
- infūzs Farmaceitisks preparāts, ko pagatavo, uzlejot verdošu ūdeni drogai, ļauj stāvēt un izkāš.
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi.
- rīsties Galvot, par kaut ko stāvēt.
- grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam.
- aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties.
- šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties.
- pamatgriezums Ģeoloģijā, detāli izpētīts noteikta ģeoloģiskā reģiona griezums, kurā iespējami pilnīgi pārstāvēts kādas ģeoloģiskās sistēmas vai tās daļas nogulumu komplekss.
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu.
- telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
- gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
- svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
- segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
- bipotencialitāte Iespēja pastāvēt vai attīstīties divos virzienos.
- lepoties Ietiepīgi pastāvēt (uz ko), klīrēties.
- sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
- dastāvēt Ilgāku laiku stāvēt pie kā.
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
- izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- atstāvēt Ilgāku laiku, daudz stāvēt kājās.
- sastādināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
- sastāvināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
- satalēt Ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties.
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
- dernēt Ilgi stāvēt, gaidot ko (par dzīvniekiem).
- svaradžisti Indijas nacionālistu partija, kas prasīja Indijas pašpārvaldi (svaradžu) Britu impērijas ietvaros; svaradžistu partija faktiski beidza pastāvēt 1930. g.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tml. attiecības (ar kādu valsti); aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2).
- izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- izastāvēties Izstāvēties.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
- pazust izzust; beigt pastāvēt
- terzerones Jauktu laulību pēcnācēju apzīmējums Latīņamerikā, gadījumā, kad viena rase daļēji pārstāvēta trešajā paaudzē.
- šķirt Juridiski panākt, ka (laulība) beidz pastāvēt.
- nokļimēt Kādu laiku nostāvēt.
- padīšļāties Kādu laiku šurp un turp mīdīties, nemierīgi stāvēt.
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās.
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu); melnēt (3).
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu).
- vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji.
- pinakoīds Kristāla forma, kas sastāv no 2 paralēlām plāksnēm, kas nevar pastāvēt kā vienkārša forma, bet parasti noslēdz prizmatisku formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu.
- iekšžokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi.
- cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
- štimmīgs Labi saskanēt, piestāvēt.
- agrorūpnieciskais komplekss lauksaimniecības produktu ražošanā tehnoloģiski, organizatoriski un ekonomiski saistītu nozaru kopums; tika veidoti PSRS 1980. gadu otrajā pusē ar mērķi paplašināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu un uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un citām patēriņa precēm; beidza pastāvēt 1990. gadu sākumā.
- līdz pēdējai asins lāsei līdz pēdējai iespējai, nežēlojot dzīvību (cīnīties par ko, aizstāvēt ko).
- padome lielas uzņēmējsabiedrības (akciju sabiedrības, paju sabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības u. c.) pilnsapulces vēlēta institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības īpašnieku intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolēt valdes (administrācijas) darbu.
- stoi Lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties.
- piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
- pastādināt Likt, ļaut pastāvēt kādu laiku.
- pāsēt Lutināt, žēlot, aizstāvēt, iztapt.
- nokritināt Ļaut (šķidrumam) nostāvēties, biezumiem nosēsties.
- aizžņaugt kaklu ļoti kaitēt, traucēt normāli pastāvēt.
- žākļstāja Mājdzīvnieku kāju anomālija - kājas izvēršas uz sāniem un dzīvnieks nevar nostāvēt.
- zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
- pastāvēties Mazliet, neilgi stāvēt mierīgi.
- vāķenieks Mirušā apstāvētājs naktī pirms apglabāšanas.
- naktēt Naktī stāvēt sardzē.
- pastāvēt Neilgu laiku stāvēt.
- pieturēties Nemainīgi pastāvēt (par cenām).
- rimstīties Nemierīgi stāvēt, dīdīties, snaikstīties (par zirgu).
- dikalēties Nemierīgi stāvēt.
- dikāties Nemierīgi stāvēt.
- dīšļa Nemierīgs, tāds, kas nevar mierīgi nostāvēt.
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- stazofobija Nervozas bailes ilgāk staigāt vai stāvēt kājās, saistītas ar priekšstatu par sirds vājumu.
- secen Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.).
- atrēmija Nespēja staigāt, stāvēt vai sēdēt histērijas gadījumos; visas kustības viegli veicamas guļus.
- astāzija Nespēja stāvēt; galvenais cēlonis - nervu slimības (histērija); astāzija parasti novērojama reizē ar abāziju.
- tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās.
- gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Nespēt nostāvēt kājās.
- stemperēt Neveikli un nemākulīgi stāvēt, celties stāvus un staigāt.
- tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā.
- glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā.
- glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā.
- izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
- tālāk Norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē.
- laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- ilgt Norisināties, pastāvēt (zināmu laika posmu).
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams.
- labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- nostilpt Nostāvēt (1).
- izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
- nogulēties Nostāvēties (2).
- nogulsnīties Nostāvēties.
- nodukurēties Notramdīties; nemierīgi stāvēt (par zirgu).
- nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.).
- zust Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
- rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
- padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
- sagraut Panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija); panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums).
- parādnieka pārstāvji parādnieka kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt parādnieku.
- piestāvēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
- nostāvēt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) stāvēt.
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu); iznīkt.
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3).
- izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- aizstāvēt (kā) krāsas Pārstāvēt (parasti kādu valsti) sacensībās.
- pārsastāvēties Pārstāvēties.
- pārstāvēt Pārstāvēties.
- demokrātu partija partija ASV, kas radās ap 1830. g., vēršoties pret prezidentiem, kuri bija cēlušies no dižciltīgo vidus, un solīja aizstāvēt mazā cilvēka intereses.
- aizpātēt Pasargāt, aizstāvēt.
- būt Pastāvēt (kā daļai pie kā).
- iesniegties Pastāvēt (no kāda laika, līdz kādam laikam); turpināt pastāvēt (kādā laika posmā).
- būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
- būt Pastāvēt attieksmē pret cilvēku (vai cilvēku grupu), kas to izjūt, piedzīvo, izmanto.
- pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci; būt iespējai.
- gruzdēt Pastāvēt slēpti, bieži mokoši (parasti par psihisku stāvokli).
- nomainīt Pastāvēt, atrasties vienam pēc otra, citam pēc cita.
- eksistēt Pastāvēt, būt.
- subsistēt Pastāvēt, eksistēt, būt nodrošinātam ar nepieciešamiem iztikas līdzekļiem.
- stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību.
- perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
- (no)turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt; arī ne(aiz)iet bojā.
- noturēties virs (arī uz) ūdens pastāvēt; arī neaiziet bojā.
- turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
- piedienēt Pieklāties (1); piestāvēt 1(2).
- piedienēt Piestāvēt 1(1).
- pasēt Piestāvēt.
- pieveikties Piestāvēt.
- muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm.
- leiboristu partija politiska partija, kas veidota, lai aizstāvētu strādnieku intereses (Lielbritānijā, Austrālijā un dažās citās valstīs).
- vēzis Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), >40 tk sugu, kas pieder pie vairākām apakšklasēm, Latvijā pārstāvētas 4 apakšklases.
- apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta.
- saimnieciskās darbības veida nodošana process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), neveicot reorganizāciju vai nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas savas darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu.
- sadalīšana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem - sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā.
- apvienošana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem: viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; pievienojamā sabiedrība, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas.
- mierīgā protuberance protuberance, kas lēni maina izskatu un var pastāvēt mēnešiem ilgi.
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
- noturēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- aizbildināties Refl. --> aizbildināt; attaisnoties, aizstāvēties.
- sastāvējums Rezultāts --> sastāvēties.
- aizsardzība rīcība, pasākumi, lai aizstāvētu vai aizsargātu pret ko, no kā
- Jonatāna biedrība Rīgas strādnieku savstarpējās palīdzības biedrība, dibināta 1869. g., 1893. g. bija >3000 biedru, 1915. g. darbību pārtrauca, 1920. g. atjaunota, taču agrāko popularitāti neatguva, beidza pastāvēt 1938. g.
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā).
- kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts.
- sabrūk kā kāršu namiņš saka, ja kas pēkšņi beidz pastāvēt, izgaist, ja ieceres, nodomi nepiepildās.
- Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
- tālu Samērā lielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- tuvu Samērā mazā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- stāvēt sardzē sargāt, aizstāvēt (ko).
- pastāvēt Sastāvēt (no kā, parasti sastāvdaļām, elementiem).
- nostāvēties Sastāvēties.
- nūž Sauciens, ar kuru mudina govi stāvēt mierīgi (parasti slaucot).
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu.
- taisnoties Skaidrot savu rīcību, izturēšanos (parasti, norādot uz to cēloņiem), aizstāvēt sevi (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem, u. tml.).
- šalderēt Skraidīt; bezdarbībā staigāt apkārt, stāvēt blakus.
- dairīties Slaistīties apkārt, stāvēt dīkā.
- bazofobija Slimīgas bailes iet vai stāvēt bez atbalsta; tabētiķu uzmanīgā gaita.
- stazibazifobija Slimīgas bailes stāvēt vai staigāt.
- homoloģiskas hromosomas somatisko šūnu hromosomas, kurās ir vieni un tie paši gēni (bet daudzi gēni katrā hromosomā pārstāvēti ar citādu alēli).
- ilgtspējīgums spēja ilgstoši pastāvēt.
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
- dzīvotspēks Spēja pastāvēt (idejām, teorijām u. tml.).
- ilgmūžība Spēja pastāvēt ilgu laiku (piemēram, augiem, elementārdaļiņām).
- spīrāt spert, spārdīties (lai sevi aizstāvētu).
- turēties uz kājām spēt pastāvēt grūtā situācijā.
- nullibisti Spirituālisti, kas apgalvo, ka gars, nebūdams miesisks, nevar pastāvēt izplatījumā.
- Otrā internacionāle starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- nostāvēt Stāvēt (parasti ilgāku laiku) un pabeigt stāvēt.
- nostāvēt Stāvēt (visu laikposmu) un pabeigt stāvēt.
- turēt muti stāvēt klusu, nerunāt.
- izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā).
- nepieciešamības stāvoklis stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
- konstitucionālā iekārta svarīgāko (fundamentālo, pamata) sabiedrisko attiecību sistēma, kas ir pārstāvēta (atspoguļota) attiecīgās valsts un sabiedrības, tās institūtu struktūrās un nostiprināta pamatlikuma normās.
- turēt augstu (kaut kā) karogu svēti glabāt kādu ideju, ideālu, aizstāvēt to un censties īstenot.
- stoika Taburetei līdzīga mēbele ar izgrieztu apaļu caurumu vidū, kurā ieliek bērnu, lai tas stāvētu.
- nepieciešams Tāds, bez kā (kas) nevar pastāvēt, tāds, kam noteikti jābūt attiecīgajos apstākļos.
- dzīvīgs Tāds, kas ir spējīgs dzīvot, pastāvēt (parasti par augiem); tāds, kas ilgi saglabā spēju dzīvot (parasti par augiem).
- neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu); tāds, kas nebeidz pastāvēt.
- nesavienojams Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu); tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- luņs Tāds, kas nemāk sevi aizstāvēt.
- vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
- tūlītējs Tāds, kas notiek, sāk pastāvēt, ir darāms, veicams tūlīt.
- dzīvīgs Tāds, kas saglabā savu nozīmīgumu, spēj pastāvēt (parasti par mākslas darbiem).
- vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
- ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- ilgtspējīgs tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši
- persistents tāds, kas turpina pastāvēt, paliekošs.
- pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
- sastāvdaļa Tas, kas (parasti vienlaikus ar ko citu vai citiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- sīkraibeņi Tauriņu kārtas dzimta, bagātīgi pārstāvēta tropos, neliela dzimta, Eiropā un arī Latvijā konstatēta 1 suga.
- sālskrūms Tauriņziežu dzimtas augu ģints, kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
- privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- akumulācijas terase terase, kam raksturīgs normāls aluviālo nogulumu biezums un kurā parasti pārstāvētas visas alūvija galvenās fācijas.
- akcidence Terminu lietoja teoloģijā, lai izskaidrotu Kristus būtnes noslēpumu - kā pēc maizes un vīna substances pārvēršanās Kristus miesā un asinīs turpina pastāvēt iepriekšējās akcidences - kvantitāte, krāsa, garša.
- vecumdiskriminācija Tiesību ignorēšana vai atņemšana bērniem un veciem cilvēkiem, izmantojot viņu vājumu un nespēju aizstāvēt sevi.
- atkapīties Tikt vaļā, atbrīvoties, aizstāvēties.
- hebelomina Tīmekleņu dzimtas ģints, kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai.
- dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.).
- stomeklis Uz vietas stāvētājs.
- būt nomodā uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko.
- Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā.
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts.
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
- Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
- ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis.
- Megrēlija Vēsturisks novads Gruzijas rietumdaļā, iedzīvotāji gk. megreli, 16.-19. gs. pastāvēja kā feodāla valsts, 1803. g. nonāca Krievijas pakļautībā, 1867. g. juridiski beidza pastāvēt.
- Šumera Vēsturisks novads Mezopotāmijas dienvidos, tagadējās Irākas teritorijā starp Tigru un Eifratu, pirmās šumeru pilsētvalstis izveidojās 27.-23. gs. p. m. ē., beidza pastāvēt kā valsts 21. gs. beigās p. m. ē.
- pantohromisms Vielas īpašība pastāvēt divās vai vairākās dažādu krāsu formās.
- enantiomērija Vielas spēja pastāvēt divās spoguļattēliem līdzīgās formās, enantiomorfija.
- alotrops Viena no kāda ķīmiskā elementa stāvokļa modifikācijas formām, ja tas var pastāvēt dažādās formās.
- polimorfija Vienas un tās pašas cietās vielas spēja pastāvēt vairākās struktūras formās - modifikācijās.
- sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
- vis-a-vis Viens otram pretī; pretimsēdētājs; pretimstāvētājs.
- amiostāzija Zaudēta spēja stāvēt kā muskuļu trīces un nepietiekamas koordinācijas sekas.
- preokeaniskais periods Zemes attīstības periods, kad pēc zemes garozas sacietēšanas temperatūra vēl bija tik augsta, ka ūdens varēja pastāvēt tikai gāzveidā.
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
- slaidzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Tetragnathidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa garums - 5-10 mm) zirnekļi, 2 morfoloģiski un ekoloģiski atšķirīgas ģintis, kas Latvijā pārstāvētas ar 9 sugām.
stāvēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV