Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
valdīt
Lietojuma biežums :
valdīt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā) — piemēram, par monarhu.
1.1.Būt (kur) noteicējam, rīkotājam.
1.2.transitīvs Saimniekojot vadīt (lauku saimniecību).
1.3.joma: jurisprudence Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
2.transitīvs Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida.
2.1.Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
2.2.Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
3.transitīvs Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
4.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
Saistītās nozīmes
4.1.Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
4.2.Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiSkaldi un valdi. Valdīt (arī savaldīt, pievaldīt) mēli (arī muti). Valdīt (pār) sevi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri