valdītkāre
valdītkāre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | valdītkāre | valdītkāres |
| Ģen. | valdītkāres | valdītkāru |
| Dat. | valdītkārei | valdītkārēm |
| Akuz. | valdītkāri | valdītkāres |
| Lok. | valdītkārē | valdītkārēs |
Spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lilijai raksturīga izteikta valdītkāre
- Nenoskaidrotās starptelpas literatūrā salīdzinājumā ar nenoskaidro tajām naudas mistikas starptelpām ir apbrīnojamas savā nekaitīgumā , un tomēr ir vēl ļaudis , kas noziedzīgā vieglprātībā ņem mutē brīvības vārdu , kur skaidri , viennozīmīgi tiek prasīta pakļaušanās valdītkārei
- Varas un valdītkārei, viltībai tāpat kā alkatībai nav robežu.
- Šis nemiers, kas pastāvīgi liek cilvēkiem celties vienam pret otru naidā, iekārē, iegribā, valdītkārē, tas ir jāsavalda!
- Ir slikti tie laiki un tās attiecības, kad sieviete cenšas apmierināt savu godkāri, esot kā vīrietis, un vīrietis sievietē saredz tikai savas valdītkāres un brīvības rotaļlietu.