piedienēt
piedienēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piedienu | piedienam | piedienēju | piedienējām | piedienēšu | piedienēsim |
| 2. pers. | piedieni | piedienat | piedienēji | piedienējāt | piedienēsi | piedienēsiet, piedienēsit |
| 3. pers. | piedien | piedienēja | piedienēs | |||
Pavēles izteiksme: piedieni (vsk. 2. pers.), piedieniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piedienot (tag.), piedienēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piedienētu
Vajadzības izteiksme: jāpiedien
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērniem ir jāiemāca, ka našķi piedien svētkiem, nevis ikdienai.
- Taču populārzinātniskam rakstam piedien arī īsais skaidrojums un viegli uztverami skaitļi.
- Dūnas vairs nepiedien tikai virsdrēbēm un gultai, bet arī somām.
- Un logi tai izcirsti divreiz platāki, nekā tādai ēkai piedien.
- — Ē. — Tik šļauganam kā man nepiedien celt sapņu pilis.