pieklāties
pieklāties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs; tikai formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieklājos | pieklājamies | pieklājos | pieklājāmies | pieklāšos | pieklāsimies |
| 2. pers. | pieklājies | pieklājaties | pieklājies | pieklājāties | pieklāsies | pieklāsieties, pieklāsities |
| 3. pers. | pieklājas | pieklājās | pieklāsies | |||
Pavēles izteiksme: pieklājies (vsk. 2. pers.), pieklājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieklājoties (tag.), pieklāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieklātos
Vajadzības izteiksme: jāpieklājas
1.Būt atbilstošam pieklājības normām.
2.Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem; būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Izrādījās, viņš nebija runājis tā, kā pieklātos runāt.
- Apzinos, ka mana darbadiena ir garāka, nekā sievietei pieklātos.
- Kā jau īstiem līgotājiem pieklājas, sākām līgot dienu pirms Jāņiem.
- Sermulis rudenī, kā pieklājas, ir nomainījis savu brūno kažoku.
- Namsaimniece arī grieza galvu, Bille palocīja celīti, kā pieklājas.