pienākties
Lietojuma biežums :
pienākties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; tikai formā: trešā persona
Locīšana
1. Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
2.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
Saistītās nozīmespiekristies, piederēt, piedienēt, piedienēties.
Tulkojumibefit, suit.
3.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.); būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
Stabili vārdu savienojumiKā pienākas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri