pienapuika
pienapuika vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pienapuika | pienapuikas |
| Ģen. | pienapuikas | pienapuiku |
| Dat. | pienapuikam | pienapuikām |
| Akuz. | pienapuiku | pienapuikas |
| Lok. | pienapuikā | pienapuikās |
piena puika [Lfv ]
Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai tas pienapuika nedomā, ka sapņot ir tik viegli.
- Vēl pievienojās arī Rēza, tāds pienapuika, studentiņš.
- Ja vien būtu gribējis, būtu arī pienapuiku Jagaili nomušījis un pārvaldījis Lietuvu.
- Bet tagad — pienapuikas jau grib labi dzīvot.
- — Pat labāk, ka nav nekāds pienapuika.