sastāvēt
Lietojuma biežums :
sastāvēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
Saistītās nozīmes
Tulkojumiconsist.
1.1.Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
2.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Būt par locekli, biedru (parasti organizācijā).
3.Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
4.lieto: reti Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
4.1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri