pārstāvēt
Lietojuma biežums :
pārstāvēt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
1.1.Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
1.2.Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
1.3.Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
2.transitīvs; joma: jurisprudence Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tml. attiecības (ar kādu valsti); aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
3.transitīvs Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
3.1.Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
4.transitīvs Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
5.intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); lieto: pareti Pārstāvēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri