iztikt
Lietojuma biežums :
iztikt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
1.1.Spēt pārtikt.
1.2.Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
1.3.Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
1.4.kopā ar: "varēt" Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
2.novecojis Iztapt, izpatikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri