saderēt1
Lietojuma biežums :
saderēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties1.
1.1.Būt atbilstošam (kam) — par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) — par apģērbu.
Saistītās nozīmesatbilst.
1.2.Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri