izjaukt
izjaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
1.1.Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
1.2.Izmaisīt (1).
2.Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.).
3.Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
3.3.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
4.Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!