izjaukt
izjaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izjaucu | izjaucam | izjaucu | izjaucām | izjaukšu | izjauksim |
| 2. pers. | izjauc | izjaucat | izjauci | izjaucāt | izjauksi | izjauksiet, izjauksit |
| 3. pers. | izjauc | izjauca | izjauks | |||
Pavēles izteiksme: izjauc (vsk. 2. pers.), izjauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izjaucot (tag.), izjaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izjauktu
Vajadzības izteiksme: jāizjauc
1.Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
1.1.Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
1.2.Izmaisīt1.
2.Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.).
3.Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
3.3.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
4.Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiklīdz tautas pasaules ainā ńis līdzsvars tiek izjaukts, seko reakcija.
- N273 nomaiņa uz tirozīnu izjauca N-X-S/ T N-glikozilācijas motīvu.
- Tas rada darījuma nelīdzsvarotību un atsevišķos gadījumos var pat izjaukt to.
- Tas savukārt izjauc līdzsvaru starp valsts darbības pamatvirzieniem un sabiedrības vēlmēm.
- Līdz ar šo turnīru pirmoreiz tiks izjaukts finālturnīra rīkotāju rotācijas princips.