apstāvētājs
apstāvētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apstāvētājs | apstāvētāji |
| Ģen. | apstāvētāja | apstāvētāju |
| Dat. | apstāvētājam | apstāvētājiem |
| Akuz. | apstāvētāju | apstāvētājus |
| Lok. | apstāvētājā | apstāvētājos |
Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kam man politikā paciest neapmierinātus, ņurdošus apstāvētājus?
- Viņš ņem striķi, iet uz vāgūzi, un no turienes viņu izved pēc nedēļas ar apstāvētāju.
- Visi apstāvētāji bezspēcīgi saspringa.
- Atceros, ka viņas mamma vienmēr pukojās, ka meita atkal dodas uz kādu pasākumu, jo viņa bija arī apstāvētāja.
- Šis baznīcas dziedājums, kuru filmas režisors pirmo reizi dzirdēja sava vectēva bērēs no mirušā nakts apstāvētājiem, esot atstājis neaizmirstamu iespaidu.