apstāt
apstāt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apstāju | apstājam | apstāju | apstājām | apstāšu | apstāsim |
| 2. pers. | apstāj | apstājat | apstāji | apstājāt | apstāsi | apstāsiet, apstāsit |
| 3. pers. | apstāj | apstāja | apstās | |||
Pavēles izteiksme: apstāj (vsk. 2. pers.), apstājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apstājot (tag.), apstāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apstātu
Vajadzības izteiksme: jāapstāj
1.transitīvs Sastājoties apkārt, ielenkt (ko).
2.transitīvs Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
2.1.Nedot miera (ar ko).
3.intransitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai fāzes modificētājs; lieto: pareti Apstāties.
3.1.Pārstāt (ko darīt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi apstāja viņu, apskāva un uzsita pa muguru un pleciem.
- Tie nerātniem purniņiem steidzās apstāt tuvējo apkārtni, mikli pieduroties sūnām.
- Pa tam jau arī citi brekši slienās augšā un sāk mani apstāt…
- Bet nu nāca pats baisākais- no visām pusēm mani apstāja bubuļi!
- Ciešā lokā apstājuši Dovīda miesas, jūs no viņa nespējāt atraut skatienu.