apstāstīt
apstāstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apstāstu | apstāstām | apstāstīju | apstāstījām | apstāstīšu | apstāstīsim |
| 2. pers. | apstāsti | apstāstāt | apstāstīji | apstāstījāt | apstāstīsi | apstāstīsiet, apstāstīsit |
| 3. pers. | apstāsta | apstāstīja | apstāstīs | |||
Pavēles izteiksme: apstāsti (vsk. 2. pers.), apstāstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apstāstot (tag.), apstāstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apstāstītu
Vajadzības izteiksme: jāapstāsta
Izklāstīt, pārstāstīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tālab labprāt sīki apstāsta godbijīgajiem ekskursantiem nelielas Vladimira Makovska glezniņas smalkumus.
- Es tādā nabadzīgā angļu valodā apstāstīju viņam savu biogrāfiju.
- Un pēcāk apstāstīja arī man, kas un kā.
- Nonācu slimnīcā, un tur man apstāstīja, ka tādu kā es ir daudz.
- Sazvanu slimnīcu un apstāstu, kur jābrauc.