eksistēt
eksistēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | eksistēju | eksistējam | eksistēju | eksistējām | eksistēšu | eksistēsim |
| 2. pers. | eksistē | eksistējat | eksistēji | eksistējāt | eksistēsi | eksistēsiet, eksistēsit |
| 3. pers. | eksistē | eksistēja | eksistēs | |||
Pavēles izteiksme: eksistē (vsk. 2. pers.), eksistējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: eksistējot (tag.), eksistēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: eksistētu
Vajadzības izteiksme: jāeksistē
1.Pastāvēt, būt.
1.1.Būt dzīvam, dzīvot.
1.2.sarunvaloda Iztikt, pārtikt (no kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- El līdzsvara problēma - pat visai vienkāršos gadījumos tas var neeksistēt.
- Neapzināts, t.i. pārdzīvots kā izdzīvots nereflektējot, tas tomēr eksistē.
- Huserls ar sižetu nedomā realitātē vai kādā iztēlotā pasaulē eksistējošu lietu.
- Skolēns un uzdevums eksistē plašākā aktivitātē, piemēram, problēmu risināšanā.
- Abus modernisma posmus vieno tas, ka eksistēt tajos nozīmē mainīties.