eksistenciālisms
eksistenciālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | eksistenciālisms | eksistenciālismi |
| Ģen. | eksistenciālisma | eksistenciālismu |
| Dat. | eksistenciālismam | eksistenciālismiem |
| Akuz. | eksistenciālismu | eksistenciālismus |
| Lok. | eksistenciālismā | eksistenciālismos |
1.Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
2.Literatūras virziens, kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci.
Avoti: SV96
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eksistenciālismā tiek pausts pretējs uzskats: eksistence ir pirms būtības.
- Eksistenciālisma skatījums, pārkāpjot determinisma robežas, atbrīvo indivīdu no šādas nolemtības.
- Tādējādi, pēc Ž.P.Sartra domām, eksistenciālisms pauž patiesu humānismu.
- Par to, kas šodien patērētāju sabiedrībā 21. gadsimta cilvēkam ir eksistenciālisms.
- Šajā pašā periodā viņš saskārās arī ar Kerkegarda kristīgo eksistenciālismu.