eksistēt
Lietojuma biežums :
eksistēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | eksistēju | eksistējam | eksistēju | eksistējām | eksistēšu | eksistēsim |
2. pers. | eksistē | eksistējat | eksistēji | eksistējāt | eksistēsi | eksistēsiet, eksistēsit |
3. pers. | eksistē | eksistēja | eksistēs |
Pavēles izteiksme: eksistē (vsk. 2. pers.), eksistējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: eksistējot (tag.), eksistēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: eksistētu
Vajadzības izteiksme: jāeksistē
1.Pastāvēt, būt.
Saistītās nozīmesbūt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
būt1 — Eksistēt, pastāvēt.
pastāvēt2 — Būt, eksistēt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
Hiponīmi
dzīvot1 — Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
dzīvot4 parasti formā: trešā persona — Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
Hiperonīmi
ieskatīt1 — Atzīt; uzskatīt.
turēt9 — Uzskatīt, atzīt (par ko).
uzlūkot2 — Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
uzskatīt1 — Būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2).
Aptuvenie sinonīmi
cīnīties6 — Tiekties (uz kādu mērķi), censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
1.1.Būt dzīvam, dzīvot.
1.2.sarunvaloda Iztikt, pārtikt (no kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- El līdzsvara problēma - pat visai vienkāršos gadījumos tas var neeksistēt.
- Neapzināts, t.i. pārdzīvots kā izdzīvots nereflektējot, tas tomēr eksistē.
- Huserls ar sižetu nedomā realitātē vai kādā iztēlotā pasaulē eksistējošu lietu.
- Skolēns un uzdevums eksistē plašākā aktivitātē, piemēram, problēmu risināšanā.
- Abus modernisma posmus vieno tas, ka eksistēt tajos nozīmē mainīties.