Paplašinātā meklēšana
Meklējam eksistēt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (87):
- dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
- dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem; pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nonāvēt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
- nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem).
- pastāvēt Būt, eksistēt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
- veidot Būt, eksistēt kā sastāvdaļai, elementam kādā kopumā, veselumā.
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- tautomērija Dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā.
- kulties Dzīvot trūcīgi, eksistēt, pārvarot grūtības.
- ēst žēlastības maizi dzīvot, eksistēt, saņemot no kāda pašus nepieciešamākos uzturlīdzekļus (parasti pazemojošā veidā)
- kulinēt Dzīvot, eksistēt.
- bionts Dzīvs organisms vai tā daļa, kas spēj patstāvīgi eksistēt.
- mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem.
- imigrants Faunas elements (suga, ģints), kas evolūcijas procesā cēlies citā teritorijā, bet ieceļojis un iedzīvojies (spēj eksistēt un vairoties) konkrētā teritorijā.
- latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par cilvēku).
- nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
- salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
- izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā).
- izdzīvāt Iztikt ar kādiem līdzekļiem; spēt eksistēt no kā.
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām); izgaist (3).
- izgaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām).
- entitāte Jebkurš konkrēts vai abstrakts objekts, kas eksistē, ir eksistējis vai varētu eksistēt (piemēram, persona, objekts, notikums, priekšstats, process utt.).
- irt pa (visām) vīlēm jukt, beigt eksistēt
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt.
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
- vēl norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise vai turpina eksistēt kāds stāvoklis, pazīme
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām).
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā).
- rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- nonāvēt Panākt, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt; nogalināt.
- gaist Pārstāt eksistēt (par cilvēku).
- dematerializēties Pārstāt eksistēt materiālā veidā.
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu); iznīkt.
- subsistēt Pastāvēt, eksistēt, būt nodrošinātam ar nepieciešamiem iztikas līdzekļiem.
- turēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā
- pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku); aizmirst.
- ontoloģija Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt.; katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ontoloģija.
- eidētika Psihiska spēja objektus un situācijas iztēloties tik tēlaini, it kā tie eksistētu reālā uztverē.
- noturēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- aeropauze Reģions, kur atmosfēras funkcionālā iedarbība uz cilvēku un lidaparātu pārstāj eksistēt.
- pienāk (kam) gals saka, ja kas izbeidzas vai pārstāj eksistēt
- rasties Sākt eksistēt jaunā kvalitātē, iegūt noteiktu raksturojumu (par cilvēku).
- nodalīties Sākt eksistēt, darboties savrup, atsevišķi, patstāvīgi.
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā, sabiedrībā, cilvēka prātā.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- dzīvotspēja Spēja bioloģiski eksistēt (parasti dzīvniekiem, augiem).
- dzīvotspēks Spēja dzīvot, eksistēt (parasti par cilvēkiem).
- dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- izdzīvot Spēt eksistēt, nodzīvot (kur), parasti, pārvarot kādas grūtības.
- tikko pavilkt kājas spēt izdzīvot, eksistēt
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj bioloģiski eksistēt.
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj eksistēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- termofils Tāds, kas spēj eksistēt un vairoties vidē ar samērā augstu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
- termofobs Tāds, kas spēj normāli eksistēt un vairoties tikai vidē ar samērā zemu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
- pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
- dvēsele Tas, kas (cilvēkā) ir nemirstīgs un var viņpasaulē eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no ķermeņa.
- desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām.
- dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
- sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
- sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem).
- ekosfēra Zemes apvalks, kurā var eksistēt dzīvi organismi; biosfēra.
eksistēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV