izgaist
Lietojuma biežums :
izgaist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
1.1.Izzust, izgarot (par smaržu).
1.2.Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
1.3.Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) — par skaņu; arī apklust, izskanēt (par skaņu).
1.4.Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
2.Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
Saistītās nozīmes
2.1.Tikt aizmirstam.
2.2.Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) — piemēram, par jūtām.
3.parasti formā: trešā persona Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām).
4.Pazust tā, ka nav atrodams (parasti par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiIzgaist (arī pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri