izgaismot
Lietojuma biežums :
izgaismot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Viscaur, pilnīgi apgaismot (telpu, vietu).
1.1.Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
1.2.Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā); panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas.
1.3.Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
1.4.Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
2.Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri