izgaisināt
Lietojuma biežums :
izgaisināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda parādība).
1.2.lieto: pareti Panākt, būt par cēloni, ka aizmirstas, ka izzūd (no atmiņas).
2.parasti formā: trešā persona Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) — par vēju.
3.sarunvaloda Pazaudēt, nozaudēt.
Saistītās nozīmesizzaudēt, nozaudēt, pagaisināt, pagalināt.
4.lieto: reti Izvēdināt (telpu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri