imigrants

Lietojuma biežums :

imigrants vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	imigrants	imigranti
Ģen.	imigranta	imigrantu
Dat.	imigrantam	imigrantiem
Akuz.	imigrantu	imigrantus
Lok.	imigrantā	imigrantos

imigrante sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	imigrante	imigrantes
Ģen.	imigrantes	imigranšu
Dat.	imigrantei	imigrantēm
Akuz.	imigranti	imigrantes
Lok.	imigrantē	imigrantēs

1.Ieceļotājs ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas apmetas citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Stabili vārdu savienojumiImigrantu minoritāte.

2.joma: bioloģija Faunas elements (suga, ģints), kas evolūcijas procesā cēlies citā teritorijā, bet ieceļojis un iedzīvojies (spēj eksistēt un vairoties) konkrētā teritorijā.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri