ienācējs
ienācējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ienācējs | ienācēji |
| Ģen. | ienācēja | ienācēju |
| Dat. | ienācējam | ienācējiem |
| Akuz. | ienācēju | ienācējus |
| Lok. | ienācējā | ienācējos |
ienācēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ienācēja | ienācējas |
| Ģen. | ienācējas | ienācēju |
| Dat. | ienācējai | ienācējām |
| Akuz. | ienācēju | ienācējas |
| Lok. | ienācējā | ienācējās |
1.Darītājs → ienākt.
2.Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz Kristus un Svētais Pēteris paradīzes dārzā pamanījuši viņiem nezināmus ienācējus.
- — Varbūt viņi nav ciema patrioti, jo ir ienācēji Mērsragā?
- Jubilāres vecāki, kā vairumam Sēlijā, ir ienācēji no Latgales.
- Kur vēl augstāku novērtējumu ienācējam pilsētā, kur osta ir galvenais!
- Veikala īpašnieks Cepelīns pablenza uz trokšņaino ienācēju un turpināja tirgoties ar čebureku.