iemūžot
iemūžot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemūžoju | iemūžojam | iemūžoju | iemūžojām | iemūžošu | iemūžosim |
| 2. pers. | iemūžo | iemūžojat | iemūžoji | iemūžojāt | iemūžosi | iemūžosiet, iemūžosit |
| 3. pers. | iemūžo | iemūžoja | iemūžos | |||
Pavēles izteiksme: iemūžo (vsk. 2. pers.), iemūžojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemūžojot (tag.), iemūžošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemūžotu
Vajadzības izteiksme: jāiemūžo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jautrajā umurkumurā tad nu — izsakoties pazīstamā Kurzemes dzejnieka Ulriha fon Šlipenbaha vārdiem — “ glābēju un izglābto pēcteči iemūžoja tiklab šo drūmo laiku, kā Rīgas pilsoņu augstsirdības piemiņu”.