nogalināt
nogalināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nogalinu | nogalinām | nogalināju | nogalinājām | nogalināšu | nogalināsim |
| 2. pers. | nogalini | nogalināt | nogalināji | nogalinājāt | nogalināsi | nogalināsiet, nogalināsit |
| 3. pers. | nogalina | nogalināja | nogalinās | |||
Pavēles izteiksme: nogalini (vsk. 2. pers.), nogaliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nogalinot (tag.), nogalināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogalinātu
Vajadzības izteiksme: jānogalina
1.Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
1.1.intransitīvs
1.2.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
1.3.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne, lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
1.4.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzskatāms par neētisku un nepieļaujamu runāt par subjektīvām tiesībām nogalināt sevi.
- Ja laupīšanas laikā nogalināts cilvēks, laupītāju soda ar sišanu krustā.
- Tiesā viņa atzinās, ka plānojusi nogalināt zviedru mākslinieku Larsu Vilku.
- Baktericīdi aģenti nogalina baktērijas, bet bakteriostātiski aģenti inhibē baktēriju augšanu.
- Viņš 1980.gadā nogalināja Džonu Lenonu pie viņa dzīvojamās mājas Ņujorkā.