čibēt2
čibēt apvidvārds; parasti kopā ar: "laukā"
1.Plīst, lūzt, bojāties u. tml.
2.Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Ja suns jau iepriekš būtu nonācis pašvaldības policistu uzmanības lokā, tas būtu čibēts un no saimnieka piedzīta samaksa par čibēšanu."