advokātēt
advokātēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | advokātēju | advokātējam | advokātēju | advokātējām | advokātēšu | advokātēsim |
| 2. pers. | advokātē | advokātējat | advokātēji | advokātējāt | advokātēsi | advokātēsiet, advokātēsit |
| 3. pers. | advokātē | advokātēja | advokātēs | |||
Pavēles izteiksme: advokātē (vsk. 2. pers.), advokātējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: advokātējot (tag.), advokātēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: advokātētu
Vajadzības izteiksme: jāadvokātē
Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai.
Avoti: T