adverbs
adverbs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | adverbs | adverbi |
| Ģen. | adverba | adverbu |
| Dat. | adverbam | adverbiem |
| Akuz. | adverbu | adverbus |
| Lok. | adverbā | adverbos |
adv. saīsinājums
Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; apstākļa vārds.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pētījuma nodaļa “ Adverbs un adverbēšanās mūsdienu latviešu valodā” tika publicēta jau 1969. gadā.
- Deminutīvus darina arī no adjektīviem ( maſiņśch) un adverbiem ( taggadiņ, taggadiht) ( Stender 1783, 50).
- Autore izvēlējusies par pētījamo objektu verbus, adjektīvus un adverbus, jo uzskatījusi, ka latviešu valodas substantīvi līdz šim visplašāk pētīti un detalizēti aprakstīti.
- Adverbam šķīsti gan šajā pašā grāmatā ir sastopams arī abstraktāks lietojums, piemēram, šķīsti no sirds, šķīsti runā ( F e n n e ll 1989, 116).
- Nozīme 'tikumīgs' parādās ari citās 17. un 18. gs. latviešu valodas vārdnīcās ( M LG II 122 [adverbam]; S t e n d er 1789,1 247).