vārds | Tēzaurs

vārds¹

Lietojuma biežums :

vārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	vārds	vārdi
Ģen.	vārda	vārdu
Dat.	vārdam	vārdiem
Akuz.	vārdu	vārdus
Lok.	vārdā	vārdos

v. saīsinājums

1.Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.

PiemēriBillei patika gari, sveši vārdi, un viņa tos labi paturēja prātā.

Saistītās nozīmestermins, termiņš, verbs, darbības vārds, adverbs.

Stabili vārdu savienojumi(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot).

(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) — lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
Aizgūts vārds vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārds, kas pārņemts no kādas citas valodas.
Aktīvais vārdu krājums vārdkoptermins; joma: valodniecība — kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā.
Apstākļa vārds; apst. joma: valodniecība — vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; adverbs.
Atkarīgais vārds vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārdkopas komponents, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
Atvasināts vārds vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārds, kam ir atvasināts celms un kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā.
Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot kolokācija — lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
Darbības vārds; darb. joma: valodniecība — vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; verbs.
Izsauksmes vārds; izsauk. joma: valodniecība — vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; šīs vārdšķiras vārds; interjekcija.
Īpašības vārds; īp. v. vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); adjektīvs.
Lamu vārds vārdkoptermins — vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
Liekamais darbības vārds; kauzatīvais verbs vārdkoptermins; joma: valodniecība — darbības vārds, kas izsaka darbības cēloņa vai iemesla nozīmi.
Meklēt vārdus kolokācija — censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
Modāls vārds vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārds, kas funkcionē kā modalitātes (2) izteikšnas līdzeklis.
Nav vārdam vietas frazēma — saka, ja nekas nav iebilstams.
Ne vārda frazēma — nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) vārdkoptermins; joma: valodniecība — darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējas valodas sistēmas.
Nelabs vārds (arī izteiciens) — rupjš, nepieklājīgs vārds (izteiciens).
Neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām — saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
Pasīvais vārdu krājums vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto.
Pašnozīmes vārds; autosemantisks vārds vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārds, kas teikumā brīvi lietojams bez noteiktas semantiskas vai sintaktiskas apkaimes.
Pārnest vārdu (jaunā rindā) vārdkoptermins — uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
Pēc vārda kabatā nemeklēt sarunvaloda, idioma — būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pusdeponents darbības vārds; semideponents verbs vārdkoptermins; joma: valodniecība — darbības vārds, kam vienkāršajos laikos ir darāmās kārtas formas, bet saliktajos laikos - ciešamās kārtas formas vai otrādi.
Rīt vārdus; rīt galotnes; norīt vārdus; norīt galotnes; aprīt vārdus; aprīt galotnes sarunvaloda — neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
Rotaļāties (arī spēlēties) ar vārdiem frazēma — runāt nenopietni, divdomīgi; runāt asprātīgi.
Saukt lietas īstajos vārdos frazeoloģisms — runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
Skaitļa vārds; skait. joma: valodniecība — vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
Sugas vārds vārdkoptermins; joma: valodniecība — lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
Šķirkļa vārds vārdkoptermins — vārdnīcas šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
Trūkst vārdu idioma — saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds vārdkoptermins; joma: valodniecība — valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
Vārda (arī vārdu savienojuma) burtiskā nozīme vārdkoptermins — vārda, arī vārdu savienojuma tiešā nozīme.
Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme vārdkoptermins; jomas: literatūrzinātne, valodniecība — vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
Vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme joma: valodniecība — vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju.
Vārda celms vārdkoptermins — vārda daļa bez galotnes.
Vārda devējs — persona vai institūcija, kas nosauc kādā vārdā (parasti cilvēku bvai dzīvnieku).
Vārda došana — vārddošana.
Vārda formālais variants vārdkoptermins — fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš".
Vārda grafiskais attēls vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārds rakstītā veidā.
Vārda leksiskā nozīme vārdkoptermins; joma: valodniecība — nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
Vārda robeža — iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
Vārda semantiskā struktūra vārdkoptermins — vārda nozīmes komponentu - sēmu, nozīmes pamatkomponentu un nozīmes papildkomponentu savstarpējo attieksmju kopums.
Vārdi krīt auglīgā zemē poētiska stilistiskā nokrāsa, frazēma — saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
Vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam) idioma — saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka; saka, ja saruna izvēršas ķildā, strīdā.
Vārdu formula — tradicionāls, nemainīgs vārdu savienojums, teksts (parasti reliģijā, maģijā).
Vārdu kārta; vārdu kārtība joma: valodniecība — vārdu secība.
Vārdu krājums vārdkoptermins; joma: valodniecība — kādas valodas vārdu kopums, ko šīs valodas lietotājs saprot un izmanto runā vai rakstos.
Vārdu nozīmes maiņa vārdkoptermins — semantiskais termindarināšanas paņēmiens, ar kuru jaunu terminu darina, mainot vispārlietojama vārda vai citā nozarē jau lietota termina nozīmi.
Vārdu pa vārdam, arī vārds vārdā — precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
Vārdu savienojums vārdkoptermins; joma: valodniecība — nepredikatīva sintakses vienība, ko veido uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi noteiktās gramatiskās formās.
Vārdu secība vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārdu (vārdu savienojuma komponentu, teikuma locekļu) savstarpējais izkārtojums, kam ir jēdzieniska un stilistiska nozīme.
Vārdu spēle (arī rotaļa) — nenopietna, divdomīga runāšana; asprātīga runāšana.
Vārdu šķira vārdkoptermins; joma: valodniecība — gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.

Tulkojumi

2.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.

PiemēriLelli sauca neglītā vārdā — par Grietu.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiKristītais (arī kristāmais) vārds.

Tulkojumi

2.1.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides u. tml. objektu.

PiemēriSalas vārds vien ir ko vērts, un tulkojumā no taitiešu valodas nozīmē Pirmdzimtā.

Stabili vārdu savienojumiMāju vārds.

Tulkojumi

2.2.Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.

2.3.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.

Piemēri– Un viņa tā cēli man atbildēja, ka lielas mākslas vārdā kaut kas jāupurē.

Stabili vārdu savienojumiVisu vārdā.

Tulkojumi

2.4.pārnestā nozīmē; formā: vienskaitlis Spēja rīkoties, lemt; arī ietekme.

PiemēriEsmu aizvainojusi savu vīru, izteikusi neticību viņa spējām, viņa vārdam.

Tulkojumireputation.

3.Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.

PiemēriCerēju atrast zīmīti, kurā man noteikti ir veltīti mīļi vārdi, bet – nekā!

Stabili vārdu savienojumiDieva vārdi. Dzejas vārds.

Tulkojumi

3.1.parasti formā: daudzskaitlis Runas valoda; mutvārdi.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiPāriet no vārdiem pie darbiem.

Tulkojumivocable.

3.2.parasti formā: daudzskaitlis Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai).

PiemēriDejotājas ar roku kustībām izsaka dziesmu vārdus, taču manas acis neko pārāk uz viņu rokām nevirzījās, tāpat arī uz tiem pāris jaunekļiem, kas uz skatuves sita bungas un dejoja līdzi.

Saistītās nozīmesteksts.

Stabili vārdu savienojumiDziesma bez vārdiem.

Tulkojumilyric, words.

3.3.parasti formā: daudzskaitlis Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.

PiemēriAbas māsas apņēmīgi centās ar asins apstādināmiem vārdiem apturēt pūķa asinis.

Saistītās nozīmesburamvārdi.

Stabili vārdu savienojumiBuramie vārdi. Pirts vārdi. Uguns vārdi.

Tulkojumispell, magic spell, magical spell.

4.joma: informātika Rakstzīmju virkne, kas identificē kādu programmas komponentu vai datu struktūru, piemēram, programmu, datu kopu vai procedūru.

Stabili vārdu savienojumiDomēnu vārdu atrise. Domēnu vārdu serveris.

5.joma: informātika Informācijas vienība, kas sastāv no rakstzīmēm, bitiem vai baitiem un ko apstrādā un uzglabā datora atmiņā kā vienotu veselumu.

Stabili vārdu savienojumiBinārais vārds. Ceļa vārds.

Binārais vārds vārdkoptermins; joma: informātika — bināru ciparu galīga garuma secība.
Ceļa vārds vārdkoptermins; joma: informātika — operētājsistēmas MS-DOS priekšraksts, kas norāda datnes vārdu un tās precīzu atrašanās vietu uz cietā diska.
Datnes vārda paplašinājums vārdkoptermins; joma: informātika — sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu DOS un OS/2 datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt EXE, COM vai BAT.
Datnes vārds vārdkoptermins; joma: informātika — rakstzīmju secība, ko izmanto konkrētas datnes identificēšanai.
Domēna vārda adrese vārdkoptermins — interneta tīkla adrese, kas atšķirībā no skaitliskās IP adreses uzdota, izmantojot resursdatora apakšdomēna un domēna vārdus.
Domēna vārds vārdkoptermins — vārdu sistēma, ko izmanto, lai identificētu konkrētu datoru interneta tīklā.
Hostdatora vārds barbarisms, vārdkoptermins; joma: informātika — pilnā domēna vārda kreisā daļa, kas viennozīmīgi identificē konkrētu datoru kāda tīkla domēna apakšdomēnā.
Ierīces vārds vārdkoptermins; joma: informātika — nosaukums, ar kuru operētājsistēma identificē ierīci, t. i. nosaka tās fizisko adresi.
Instrukcijas vārds vārdkoptermins; joma: informātika — vārds, kas pārstāv instrukciju datorā.
Izvēlnes vārds vārdkoptermins — nosaukums, ar kādu izvēlne parādās izvēļņu joslā.
Lietotāja vārds vārdkoptermins — viena no datoru sistēmu un tīkla aizsardzības formām, kas (parasti kopā ar paroli) ļauj autentificēt lietotāju.
Pastkastītes vārds vārdkoptermins — elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pa kreisi no rakstzīmes @ un kas norāda kādas konkrētas personas pastkastītes vārdu; adreses daļa, kas atrodas pa labi no rakstzīmes @, ir domēna vārds, kas norāda datoru, kurā izveidota pastkastīte, un tā atrašanas vietu.
Pilnais domēna vārds vārdkoptermins; joma: informātika — domēna vārds, kas identificē konkrētu datoru (vai vismaz konkrētu apakštīklu) internetā un kas sastāv no hostdatora vārda, apakšdomēna vārda un domēna vārda.
Resursdatora vārds vārdkoptermins — pilnā domēna vārda kreisā daļa, kas viennozīmīgi identificē konkrētu datoru kāda datoru tīkla domēna apakšdomēnā.
Vārda garums vārdkoptermins; joma: informātika — bitu skaits vārdā; parasti 8, 16 vai 32.
Vārdu tabula vārdkoptermins; joma: informātika — programmā izmantoto vārdu (identifikatoru) tabula, ko izveido translators.
Vietas vārds — interneta tīklā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda.
Vietrādes domēna vārds vārdkoptermins — domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija).

Tulkojumi

Stabili vārdu savienojumi(Pa)klausīt uz vārda. Aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu. Apkaunot (kāda, kā) vārdu.

(Pa)klausīt uz vārda — tūlīt (pa)klausīt.
Aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu frazēma — teikt ko kāda labā; aizrunāt.
Apkaunot (kāda, kā) vārdu frazēma — apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
Bez vārda runas sarunvaloda, frazēma — neko neiebilstot.
Biezs (arī apaļš, trekns) vārds sarunvaloda, frazēma — lamu vārds; ass vārds vai teiciens.
Dažos (arī nedaudzos) vārdos kolokācija — īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
Dieva vārds joma: reliģija — 1. idioma Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.2. frazeoloģisms Bībeles teksts; Bībeles teksta fragments
Dot goda vārdu (arī godavārdu) — apsolīt ar godavārdu.
Dot vārdu idioma — 1. Solīt, apsolīt.2. Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dzīvais vārds frazēma — runātais vārds.
Iegūt vārdu (arī nosaukumu) kolokācija — tikt nosauktam.
Iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu frazeoloģisms — kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
Iekarot vārdu frazeoloģisms — neatlaidīgi darbojoties, kļūt plaši pazīstamam, slavenam.
Izdomāt vārdu kolokācija — 1. Izvēlēties vārdu, lai nosauktu tajā (ko).2. Radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
Izņemt vārdus no mutes; izraut vārdus no mutes — pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Izspiest vārdu kolokācija — 1. Piespiest sevi ko pateikt.2. Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
Īsos vārdos kolokācija — pavisam īsi (sacīt, runāt).
Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) sarunvaloda, frazeoloģisms — atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Laist pie vārda (arī pie runāšanas) sarunvaloda, frazēma — ļaut runāt, izteikties.
Lamāties (arī lamāt) pēdējiem vārdiem frazēma — stipri lamāties, arī lamāt.
Lauzt (doto, arī savu) vārdu idioma — nepildīt solījumu.
Likt vārdu, arī likt (ko) vārdā — piešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā.
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē — 1. Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.2. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Nolamas vārds apvidvārds, vārdkoptermins — lamu vārds.
Nolasīt vārdus no lūpām — 1. Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.2. Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
Noteicošs vārds frazēma — saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
Novecojis vārds vārdkoptermins; joma: valodniecība — vecvārds.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu idioma — atteikties no dotā solījuma.
Ņemt atpakaļ savus vārdus idioma — atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt mutē vārdus (arī izteicienus u. tml.) idioma — teikt (piemēram, kādu vārdu).
Ņemt vārdu frazēma — runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā).
Pārmīt (arī pārmainīt, retāk apmīt) dažus vārdus idioma — mazliet parunāties.
Pēdējais vārds idioma — galīgais, pēdējais lēmums; arī galavārds.
Piešķirt vārdu idioma — atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Piešķirt vārdu (arī nosaukumu) kolokācija — nosaukt (ko), parasti oficiāli, kādā vārdā.
Pieteikt savu vārdu idioma — kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā); gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
Pieteikties pie vārda frazēma — izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
Sacīt (arī teikt) savu vārdu frazēma — paust savus uzskatus, domas.
Ticēt uz vārda frazēma — pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
Turēt (doto, arī savu) vārdu idioma — darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt pie (dotā) vārda idioma — sekot, lai kāds izpilda solījumu.
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda sarunvaloda — būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
Uz goda vārda frazeoloģisms — 1. frazēma Paļaujoties uz kāda godīgumu, bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko)2. sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa, idioma Saka, ja kas ir nedrošs, tik tikko turas, ir gandrīz nederīgs.
Valkāt (kāda, kā) vārdu — 1. Būt nosauktam (kāda, kā) vārdā.2. Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
Vārda (mākslas) meistars idioma — izcils rakstnieks, dzejnieks.
Vārda brīvība vārdkoptermins; joma: jurisprudence — tiesības brīvi paust savus uzskatus.
Vārda māksla idioma — daiļliteratūra.
Vārda mākslinieks — rakstnieks, dzejnieks.
Vārda pēc — 1. Tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē.2. Tā, ka (kā) nosaukums neatbilst attiecīgā priekšmeta, parādības u. tml. būtībai.
Vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas frazēma — saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) sarunvaloda, idioma — censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu karš — dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
Vārdu maiņa (arī pārmaiņa, izmaiņa) idioma — strīds.
Vīrs un vārds — saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
Zelta vārdi frazēma — ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.

Avoti: LLVV, LEV, VsV, ZTV, ViV, D3, TWN

Korpusa piemēri:šeit