vārdrinda
vārdrinda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārdrinda | vārdrindas |
| Ģen. | vārdrindas | vārdrindu |
| Dat. | vārdrindai | vārdrindām |
| Akuz. | vārdrindu | vārdrindas |
| Lok. | vārdrindā | vārdrindās |
Vārdu savienojums, kura komponentus saista sakārtojuma sakars.
Stabili vārdu savienojumiVārdrindas analogs.
- Vārdrindas analogs vārdkoptermins — nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdrindu, bet kurā starp komponentiem nav īsta sakārtojuma sakara
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienlīdzīgus teikuma locekļus, kuru pamatā ir noslēgtas, nevis vaļējas vārdrindas, parasti veido vienīgi divi komponenti.
- , vārdkopā, kur neatkarīgais komponents ir nomens; sk. arī 4.2.1.2. nodaļu), savukārt vārdrindai pievērsta pavisam neliela uzmanība — tikai vērtējot sakārtojumā saistītu komponentu novietojuma precizitāti ( sk. 4.1. nodaļu).
- A. Ozols latviešu valodniecībā attīsta mācību par vārdkopām; izvirzīti un plaši raksturoti sakārtoti vārdu savienojumi – vārdrindas ( Ozols 1961, 137−252); vārdkopas pētījusi arī Emīlija Soida disertācijā „ Vārdkopas jaunlatviešu publicistiskajos darbos” ( Soida 1954).
- Mācību saturā pamatskolai iekļauts vārdrindas jēdziens , kur aplūkoti tie vārdu savienojuma locekļi, kas saistīti sakārtojumā.
- Vārdrindu apskatā mācību grāmatas autori aplūko dažādus formu saistīšanas paņēmienus, noskaidro vienlīdzīgu un atkārtotu teikuma locekļu izveides teorētisko pamatojumu ( Blinkena u. c. 1974a, 29).