personvārds
personvārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | personvārds | personvārdi |
| Ģen. | personvārda | personvārdu |
| Dat. | personvārdam | personvārdiem |
| Akuz. | personvārdu | personvārdus |
| Lok. | personvārdā | personvārdos |
persv. saīsinājums
Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu personu.
Stabili vārdu savienojumiDivkomponentu personvārdu sistēma.
- Divkomponentu personvārdu sistēma vārdkoptermins — sistēma, kurā katram cilvēkam ir divām personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti priekšvārds (vai vairāki priekšvārdi) un uzvārds
- Kanoniskais personvārds vārdkoptermins — priekšvārds, ko kādas reliģiskas konfesijas pārstāvji tradicionāli atzīst par ieteicamu un lieto
- Personvārdu vārdnīca vārdkoptermins — vārdnīca, kurā apkopoti personvārdi, parasti dodot norādes par to izplatību, cilmi, etimoloģiju
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Autora personvārda citas formas apkopotas autoritatTvo ierakstu dotubāzē un tiek kontrolētos.
- Toties atsevišķi vārdi ( galvenokārt personvārdi) akcentēti, tos retinot.
- Savādi un bieži vien smieklus raisoši personvārdi ir sastopami arī Latvijā.
- Kritēriji, pēc kādiem personvārds var tik atzīts par " oficiālo"
- Timuška atzīst, ka senos latviešu personvārdus mūsdienās izmanto salīdzinoši maz.