personība
personība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | personība | personības |
Ģen. | personības | personību |
Dat. | personībai | personībām |
Akuz. | personību | personības |
Lok. | personībā | personībās |
1.Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
PiemēriMāzinga izskats bija tikpat neparasts kā viņa personība.
- Māzinga izskats bija tikpat neparasts kā viņa personība.
- Ir taču profesijas, kur jāapliecina personības oriģinalitāte.
- - Bet tāpēc jau tev nevajadzētu atteikties no savas personības.
- Netraumatiska personības pilnveidošana līdz pilngadībai.
- Dvēsele ir gaiša un tīra, bet personība to rauj lejā, pie zemes.
Stabili vārdu savienojumiAntisociāla personība.
- Antisociāla personība vārdkoptermins; joma: psiholoģija — tāds, kam piemīt tieksme vērsties pret sociālām normām vai tās neievērot
1.1.Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
PiemēriViņš ir tautā pazīstama personība, sportists, elks.
- Viņš ir tautā pazīstama personība, sportists, elks.
- Būs ļoti daudz interesantu personību.
- Nav šaubu, ka lielmāte dzimtas vienotību turēja augstāk par atsevišķas personības dzīvību.
Cilme:No franču personnalité, kam pamatā latīņu persona.
Avoti: LLVV, Psv, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit